"policy_id","iso3code","countryname","province","policy_title","policy_type","policy_type_other","language","start_month","start_year","end_month","end_year","published_by","published_month","published_year","adopted","adopted_month","adopted_year","adopted_by","partner_gov","partner_government_details","partner_un","partner_un_details","partner_ngo","partner_ngo_details","partner_donors","partner_donors_details","partner_intergov","partner_intgov_details","partner_national_ngo","partner_nat_ngo_details","partner_research","partner_research_details","partner_private","partner_private_details","partner_other","partner_other_details","goals","strategies","me_indicators","me_indicator_types","legislation_details","topics","link_action","url","further_notes","references","attached_file"
"25885","LVA","Latvia","","Noteikumi par pārtikā lietojamu sāli [Rules for diatary salt]","Legislation relevant to nutrition","","Latvian","12","2015","","","Latvijas Vēstnesis 242 (5560)","12","2015","Adopted","12","2015","Cabinet of Ministers","Cabinet/Presidency|Food and agriculture","","","","","","","","","","","","","","","","","","","","","","
1. Noteikumi nosaka:
1.1. obligātās nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasības pārtikā lietojamam sālim (turpmāk – pārtikas sāls) un prasības tā papildu marķējumam;
1.2. kārtību, kādā izplata jodēto sāli, un gadījumus, kad to izmanto pārtikas ražošanā.
…
8. Latvijā atļauts izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli.
…
11. Pārtikas sāls jodēšanai izmanto nātrija jodīdu (NaI), nātrija jodātu (NaIO3), kālija jodīdu (KI) vai kālija jodātu (KIO3):11.1. galda jeb vārāmajā sālī joda jonu saturs ir 0,002–0,005 procenti;11.2. pārtikas ražošanas sālī joda jonu saturs ir 0,004–0,01 procents.
12. Pārtikas sāls fluoridēšanai izmanto nātrija fluorīdu (NaK) vai kālija fluorīdu (KF). Galda jeb vārāmajā sālī fluora jonu saturs ir 90–295 mg/kg.
…
14. Pārtikas sāli marķē saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un fasētas pārtikas marķēšanu noteiktajām prasībām.
","Food labelling|Iodine|Fluoride|Food fortification|Food grade salt|Voluntary fortification|Local products|Imported products","","https://likumi.lv/ta/id/278399-noteikumi-par-partika-lietojamu-sali","","WHO 2nd Nutrition Policy Review 2016-2017","https://extranet.who.int/nutrition/gina/sites/default/filesstore/LVA%202015%20Salt%20Iodization.pdf"
"25742","LVA","Latvia","","Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam [Basic principles of public health 2014-2020]","Health sector policy, strategy or plan with nutrition components","","Latvian","","2014","","2020","Ministry of Health","10","2014","Adopted","10","2014","Cabinet of Ministers","Cabinet/Presidency|Health|Food and agriculture|Education and research|Information|Sub-national","","","","","","","","","","National NGOs","","Research/academia","","Private sector","Catering Providers","Other","Mass Media; Education Institutions; Medical Institutions","Samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
- Politikas definētais apakšmērķis: Novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un veselības aprūpē.
- Politikas definētais apakšmērķis: Samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.
- Politikas definētais apakšmērķis: Uzlabot mātes, tēva un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību
","6. Turpmākā rīcība
- 1.1 Sadarboties ar sabiedrības viedokļa veidotājiem, masu mediju žurnālistiem un redaktoriem tai skaitā reģionālajiem sabiedrības viedokļa veidotājiem un masu medijiem, lai plašāk un regulāri informētu iedzīvotājus par sabiedrības veselības jautājumiem, tai skaitā par pārtikas drošības, nekaitīguma un pārtikas produktu marķējuma jautājumiem. Pastāvīgi no 2014.gada
- 1.2. Īstenot mērķa grupu izglītošanai veltītus veselības informēšanas pasākumus, tai skaitā, ņemot vērā dzimumu atšķirības un izstrādājot vīriešu un sieviešu mērķauditorijai paredzētus informatīvos materiālus.
- 1.4 Izglītot pašvaldību deleģētās kontaktpersonas veselības veicināšanas jautājumos (veselības veicināšanas koordinatorus) un atbildīgās amatpersonas veselības veicināšanas un sabiedrības veselības jautājumos
- 1.8. Nodrošināt “Veselību veicinošo skolu” kustības attīstību un koordinēšanu
- 2.1 Popularizēt veselīga uztura jautājumus sabiedrībā (t.sk. darbspējīgajiem iedzīvotājiem, īpaši, sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām -interaktīvas informatīvi izglītojošas nodarbības;
− līdzaudžu izglītošanas programmas, apmācot vienaudžu izglītotājus;
− interešu grupas iedzīvotājiem;
− īsās motivējošās intervences;
− izglītojoši pasākumi par veselīga uztura veicināšanu darba vietās;
− izglītojoši pasākumi par zīdīšanas jautājumiem;
− izglītojošas īsfilmas izglītības iestādēs
− tematiskās lekcijas, seminārus; speciālistiem (pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem, veselības aprūpes speciālistiem u.c.);
− konkrētu rīcību vai iespējas; popularizējoši pasākumi pašvaldībās (veselības dienu organizēšana u.c.);
− veselīga uztura veicināšanas programma izglītības iestādēs;
− vasaras nometnes pusaudžiem un jauniešiem;
− sabiedrības informēšanas pasākumu komplekss;
− informatīvie materiāli un uzskates līdzekļi (plakāti, žurnāli, grāmatas, bukleti utt.)
− izglītības iestāžu un sociālo iestāžu ēdināšanas uzņēmumos strādājošo pavāru, pārtikas tehnologu u.c. speciālistu izglītošana par veselīga uztura jautājumiem);
− izglītot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (jauniešu mājās, SOS ciematos) esošos darbiniekus un klientus (bāreņus un bez vecāku apgādības palikušos bērnus, kuri apgūst patstāvīgas dzīves iemaņas) par veselīga uztura jautājumiem.
- 2.2 Veicināt augļu un dārzeņu patēriņu uzturā, popularizējot programmas “5dienā” (jeb 5 augļu un dārzeņu porcijas dienā) īstenošanu Latvijā
- 2.3 Turpināt īstenot “Skolas piena” programmu, paredzot pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu skolēniem saņemt piena produktus ES atbalsta programmu ietvaros
- 2.4. Turpināt īstenot programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, paredzot iespēju vispārējās izglītības iestāžu skolēniem saņemt svaigus, integrēti un bioloģiski audzētus augļus un dārzeņus ES atbalsta programmu ietvaros.
- 2.5. Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos 272, lai precizētu pārtikas produktu klāstu atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, ko atļauts izplatīt izglītības iestādēs
- 2.6. Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos 273, lai noteiktu prasības veselīga un sabalansēta uztura nodrošināšanai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem, atkarībā no uzraudzības pakalpojuma veida.
- 2.7. Pilnveidot „Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” atbilstoši jaunākajiem pētījumiem un uztura zinātnes rezultātiem, ņemot vērā Ziemeļvalstu uztura rekomendācijas e.g. (follow up).
- 2.8. Izvērtēt iespēju ierobežot pārtikas produktu ar augstu sāls, pievienotā cukura un tauku saturu reklāmas izglītības iestādēs un sporta infrastruktūras objektos (sporta zālēs, sporta hallēs, sporta klubos)
- 2.9 Izvērtēt iespēju ierobežot rotaļlietu izmantošanu pārtikas produktu ar augstu sāls, pievienotā cukura un tauku saturu tirdzniecībā
- 2.10 Izvērtēt iespēju, noteikt samazināta iepakojuma (tilpumu, masu) prasības pārtikas produktiem ar augstu sāls, pievienotā cukura un tauku saturu.
- 2.11 Sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot mērķdotācijas piešķiršanas un izlietošanas kārtību pašvaldībām izglītojamo ar apstiprinātu ārsta diagnozi celiakija ēdināšanas nodrošināšanai pamatizglītības iestādēs.
- 2.12 Valsts apmaksātu brīvpusdienu nodrošināšana skolēniem līdz 6.klasei vispārējās izglītības iestādēs
- 2.13 Pilnveidot publisko iepirkumu veikšanas kārtību, veicinot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, ārstniecības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, vienlaicīgi veicinot vietējās produkcijas iepirkšanu.
","Politikas rezultāts
B1: Samazinājusies mirstība no neinfekciju slimībām vecumā līdz 64 gadiem
B2: Iedzīvotāji vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un samazinās iedzīvotāju īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos
- Rezultatīvais rādītājs: Pieaugušo (15-64 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu vai aptaukošanos (ĶMI virs 25), (%) (avots: Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums, SPKC)
- Rezultatīvais rādītājs: Skolēnu (15 g.v.) īpatsvars, kuriem ir lieka ķermeņa masa vai aptaukošanās (%) (avots: HBSC)
- Rezultatīvais rādītājs: Liekā svara un aptaukošanās īpatsvars bērniem 7 gadu vecumā (%) (avots: SPKC, Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījums)
C1: Nodrošināta vecāku informēšana par atkarību izraisošo vielu ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību un mātes piena nozīmi bērna veselības nodrošināšanā
- Rezultatīvais rādītājs: Zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu līdz 6 mēn. vecumam (%) (avots: Valsts statistikas pārskats „Pārskats par bērnu veselības stāvokli”, SPKC)
","Outcome indicators","","Overweight in children 0-5 yrs|Overweight in adolescents|Overweight in school children|Fat intake|Sodium/salt intake|Sugar intake|Fruit and vegetable intake|Breastfeeding promotion/counselling|Promotion of exclusive breastfeeding for 6 months|Health professional training on breastfeeding|School-based health and nutrition programmes|Regulation/guidelines on types of foods and beverages available|Nutrition in the school curriculum|Provision of school meals / School feeding programme|School fruit and vegetable scheme|School milk scheme|Promotion of healthy diet and prevention of obesity and diet-related NCDs (general)|Dietary guidelines|Food-based dietary guidelines (FBDG)|Promotion of fruit and vegetable intake|Food labelling|Reformulation of foods and beverages|Fats|Salt/sodium|Sugars|Regulating marketing of unhealthy foods and beverages to children|Creation of healthy food environment|Healthy food environment in workplaces|Healthy food environment in hospitals|Portion size control|Media campaigns on healthy diets and nutrition|Nutrition counselling on healthy diets|Physical activity and healthy lifestyle|Sugar reduction|Fat reduction (total, saturated, trans)|Salt reduction|Nutrition education|Food safety|Food sovereignty|Vulnerable groups","","http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/4576_apstiprina_sabiedribas_veselibas_pamatnostadnes_20142020gada/","","WHO 2nd Global Nutrition Policy Review 2016-2017","https://extranet.who.int/nutrition/gina/sites/default/filesstore/LVA%202014%20National%20Health%20Policy%202014-2020.pdf"
"40704","LVA","Latvia","","Veselības veicināšanas un slimību profilakses plāns [Health promotion and disease prevention plan]","Health sector policy, strategy or plan with nutrition components","","Latvian","","2017","","","the Cross-sectoral Cooperation Committee for Health Promotion and Disease Prevention","","2017","","","","","Health","","","","","","","","","","","","","","","","","","Ņemot vērā sabiedrības veselības politikas virsmērķi un atbilstoši sabiedrības veselības rādītājiem, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus veselīga uztura jomā, rekomendējamie pasākumu tematiskie virzieni līdz 2019. gadam ir:
- augļu un dārzeņu lietošanas popularizēšana;
- regulāras brokastošanas popularizēšana bērniem un to vecākiem;
- veselīgu uzkodu izvēles popularizēšana.
Vēlamie sasniedzamie sabiedrības veselības rādītāji veselīga uztura jomā:
Kopējais (vispārējais) rezultāts - uztura paradumu maiņa (t.sk., zīdīšanas pieaugums) un iedzīvotāju īpatsvara ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos mazināšanās.
- tabula. Vēlamie sasniedzamie sabiedrības veselības rādītāji veselīga uztura jomā.
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto svaigus dārzeņus, augļus un ogas (%)
Bāzes vērtība (gads): 43,3% dārzeņi, 29,7% augļi un ogas (2016.)
Vērtība 2022: 48,3% dārzeņi, 33,5% augļi un ogas
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto konfektes (%)
Bāzes vērtība (gads): 5,2% (2016.)
Vērtība 2022: 4,2%
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto cepumus vai kūkas (%)
Bāzes vērtība (gads): 6,3% (2016.)
Vērtība 2022: 5,0%
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu uzturā lieto sāļos našķus (čipsi, sāļie riekstiņi u.c.) (%)
Bāzes vērtība (gads): 0,8% (2016.)
Vērtība 2022:0,7%
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars, kuri katru dienu dzer saldinātos gāzētos dzērienus (%)
Bāzes vērtība (gads): 2,0% (2016.)
Vērtība 2022: 1,0%
Sabiedrības veselības rādītāji: Skolēnu īpatsvars (11, 13, 15 g.v.), kuri ikdienā ēd dārzeņus un augļus (%)
Bāzes vērtība (gads): 25,7% dārzeņi, 26,1% augļi (2014.)
Vērtība 2022: 27,0% dārzeņi, 28,0% augļi
Sabiedrības veselības rādītāji: Skolēnu īpatsvars, kuri katru dienu darba dienās ēd brokastis (11, 13, 15 g.v.) (%)
Bāzes vērtība (gads): 62,4% (2014.)
Vērtība 2022: 65,0%
Sabiedrības veselības rādītāji: Skolēnu īpatsvars (11, 13, 15 g.v.), kuri vismaz reizi dienā dzer saldinātos gāzētos dzērienus (%)
Bāzes vērtība (gads): 6,4% (2014.)
Vērtība 2022: 5,4%
Sabiedrības veselības rādītāji: Skolēnu īpatsvars (11, 13, 15 g.v.), kuri vismaz reizi dienā ēd saldumus (%)
Bāzes vērtība (gads): 28,0% (2014.)
Vērtība 2022: 25,5%
Sabiedrības veselības rādītāji: Skolēnu īpatsvars (11, 13, 15 g.v.), kuri vismaz reizi dienā ēd čipsus (%)
Bāzes vērtība (gads): 14,4% (2014.)
Vērtība 2022: 12,9%
Sabiedrības veselības rādītāji: Iedzīvotāju (15 – 74 g.v.) īpatsvars ar lieko ķermeņa masu (ĶMI virs 25) un aptaukošanos (ĶMI virs 30) (%)
Bāzes vērtība (gads): 31,4% un 23,2% (2016.)
Vērtība 2022:28,0% un 22,0%
Sabiedrības veselības rādītāji: 7 g.v. un 9 g.v. bērnu īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos (%)
Bāzes vērtība (gads): 7-gadīgie: 13,0% un 8,7%, 9-gadīgie: 16,1% un 9,7% (2015./ 2016. m.g.)
Vērtība 2022: 7-gadīgie: 11,5% un 7,5%, 9-gadīgie: 15,0% un 8,8%
Sabiedrības veselības rādītāji: Zīdaiņu īpatsvars, kuri saņēmuši krūts barošanu līdz 6 mēnešu vecumam (%)
Bāzes vērtība (gads): 57,3 (2015.) %)
Vērtība 2022: 62,0 (%)
Nacionālā līmenī plānotie pasākumi veselīga uztura jomā17:
2. tabula. Nacionālā līmenī plānotie pasākumi veselīga uztura jomā pasākuma 9.2.4.1. ietvaros.
Veselības veicināšanas pasākumi:
...
Sabiedrības informēšanas kampaņa par veselīgu uzturu. 2017. - 2019. gada tēmas:
- augļu un dārzeņu lietošanas popularizēšana;
- regulāra brokastošana (pirmsskolas un skolas vecuma bērnu, to vecāku mērķauditorijai);
- veselīgu uzkodu izvēles popularizēšana.
Kampaņa ietver arī informatīvo materiālu un izglītojošu īsfilmu sagatavošanu.
...
Apmācību organizēšana izglītības un sociālo iestāžu ēdināšanas uzņēmumos strādājošiem pavāriem, pārtikas tehnologiem u.c. speciālistiem, kā arī bērnu aprūpes iestāžu, kas sniedz ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus, darbiniekiem un klientiem par veselīga uztura jautājumiem.
Programma pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestāžu pedagogiem par mutes un zobu veselības veicināšanu saistībā ar veselīga uztura paradumiem.
Programma pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem Latvijā par mutes un zobu veselības veicināšanu saistībā ar uztura paradumiem
Muzejpedagoģiskie pasākumi par veselīgu uzturu.
Pasākumu piemēri veselīga uztura jomā vietējā sabiedrībā īstenojamajiem pasākumiem:
- izglītojošas nodarbības (piem., praktiskas nodarbības par radošu, veselīgu un garšīgu pārtikas palīdzības pakās iekļauto produktu pagatavošanu; nodarbību cikls pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārējo izglītības iestāžu 1.-4. klašu izglītojamajiem par veselīga uztura pamatprincipiem, informāciju apgūstot caur piecām maņām (tausti, garšu, ožu, redzi un dzirdi); rotaļu nodarbības pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem par veselīga uztura pamatprincipiem; praktiskas un informatīvas nodarbības bez vecāku apgādības palikušajiem bērniem un jauniešiem par veselīga uztura pagatavošanu; izglītojoši pasākumi topošajiem un jaunajiem vecākiem par zīdīšanu un bērna ēdināšanu u.c.);
- tematiskas interešu grupas iedzīvotājiem (tajā skaitā iedzīvotājiem specifiskās riska grupās);
- konkrētu rīcību vai iespējas popularizējoši pasākumi pašvaldībās (tematisku veselības dienu organizēšana);
- veselīga uztura veicināšanas programmas izglītības iestādēs;
- tematiskas nometnes un ekskursijas bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem;
- projektu nedēļas skolēniem par veselīgu dzīvesveidu, veselīgu uzturu, pievēršot uzmanību to lietošanai un nozīmei ikdienas uzturā.
","","","","","Breastfeeding|Overweight and obesity in adults|Overweight in school children|Fat intake|Sodium/salt intake|Sugar intake|Fruit and vegetable intake|Fruits|Vegetables|Nutrition in the school curriculum|Promotion of healthy diet and prevention of obesity and diet-related NCDs (general)|Media campaigns on healthy diets and nutrition|Physical activity and healthy lifestyle|Nutrition education","","https://esparveselibu.lv/izstradats-veselibas-veicinasanas-un-slimibu-profilakses-plans","","MCA policy survey","https://extranet.who.int/nutrition/gina/sites/default/filesstore/LVA%202017%20Health_Promotion_and_Disease_Prevention_Plan.pdf"